Category Archives: Iz reālās dzīves

Sīkumi

Hei, esmu atpakaļ Latvijā un grūtākās dienas jau ir galā. Ir palikusi pēdējā nedēļa ar, iespējams, pāris kontroldarbiem un tad sāksies pēdējais no visiem skolas brīvlaikiem – siltais pavasara! Ļoti mākslinieciski yes.

Neesmu sen izrādījis vēlmi skatīties nevienu no vecajām filmām kuru piedāvā skatīties imdb tops, bet kuru tas interesē? Brīvlaikā noteikti būs iespēja kaut ko par to uzrakstīt. Noteikti redzēšu kādu jaunu vecu filmu par kuru uzrakstīt ko sliktu, bet par brīnumu mēs aizvien ātrāk un ātrāk tuvojamies aizraujošajām filmām. Piemēram, pa visam netālu stāv ”Beauty and the Beast” , ”Ratatouille” un ”Monsters inc.”. Pēc multfilmām nāks tādas filmas kā ”District 9”, ”Karību Jūras Pirāti : Melnās Pērles Lāsts” un prātu svilinošais ”The Truman Show” ! Tāpēc man būs ko censties un tev būs ko lasīt.

Nesen nopirku grāmatu Donna Leon ”Beastly Things”, krimināldrāma, sākums mani ir tik tālu ieintriģējis. Detektīva Brunetti rokās nonāk noslīcis līķis, par kura identitāti nekas nav zināms kā  tikai līdzi izzvejotā firmas kurpe. Vēlāk detektīvs atcerās šī vīrieša seju no pagājušā gada protesta akta un tiek ievilkts mistiskajā konspirācijas pilnajā pasaulē. Profesionāli tulkots no grāmatas aizmugures, ha 😀 Redzēs, cik laba tā būs. Atsauksmes neesot sliktas.

Gribēju vēl uzrakstīt par pāris lietām, piemēram par romantisma stila gleznu kolekciju Rīgas Biržā, mazo tripu uz Ventspili un braucienu uz Vāciju, bet tas jau ir pagājis un vēlos pierakstīt patreiz notikušas lietas, varbūt kādreiz.

Nav ko lasīt manus liekos vārdus, drīz jau rakstīšu par kaut ko interesantāku. 🙂

Advertisements

1 komentārs

Filed under IMDb Top 250 filmu challenge, Iz reālās dzīves, Pieraksti

5 dienas Vācijā

DSC_0216Esmu gandrīz pabeidzis kārtot savu somu. Domāju, ja jau šeit es rakstu par visādām filmām, notikumiem, citām izklaidēm, kāpēc gan lai man nepiefiksēt to, ko daru ārpus mājām?

Tātad, jau kādu labu laiciņu atpakaļ, pie Rīgas Valsts 2. Ģimnāzijas vidusskolas stundu saraksta dēļa stāvēja plakāts ar aicinājumu , it īpaši dabaszinības novirziena skolēniem,  pievienoties ”vides” pulciņam. Tā kā es mācos ”Dabaszinību un Tehnoloģiju” klasē ( , kurā galvenie mācību priekšmeti ir matemātika un angļu valoda. Wtf? ) un vienmēr esmu gribējis būt hipijs, kurš apskauj kokus un met mērkaķu kakas uz valdības ēkām, nevarēju atteikties no tāda piedāvājuma. Nu,.. par hipiju kļuvis neesmu, bet iespēju piedalīties starptautiskā pasākumā gan ieguvu.

Tas ir Comenius project pasākums, kurā vairāku valstu skolēni satiekas un dalās ar savām tradīcijām, personīgo pieredzi un, protams, dažādiem tautu lamuvārdiem. Satikšanās notiek vienu-divas reizes gadā. Piedalās skolēnu grupas no Francijas, Vācijas, Anglijas, Turcijas un Latvijas, un pasākumu norises vieta ir katrā no šīm valstīm ( pirmo reizi bija Francijā, tagad Vācijā, nākošās trīs reizes būs pārējās valstīs) Katru reizi ir arī dažādas vispārīgās tēmas, mums trāpījās ”Sustainability”. Pēdējos pāris mēnešus mums vajadzēja izveidot aptauju skolēniem un skolotājiem par vides saglabāšanas jautājumiem, izveidot business report par ilgtspēju dažādās jomās savā valstī un beigās uztaisīt prezentāciju angļu valodā par visa šī darba kopsavilkumu, kas būs jāprezentē jau parīt.

Drosmīgā RV2.Ģ grupa – Laura, Ralfs, Anna, Kristiāna, Lūcija un es – apmetīsimies uz dzīvi 4 naktis skolēnu kopmītnēs. Dzīvosim Viersen’ā , kāpsim pa alpīnistu sienām, brauksim ekskursijās un baudīsim vācu alu. Atpakaļ būsim piektdien.

Auf Wiedersehen! ;]

 

 

2 komentāri

Filed under Iz reālās dzīves, Pieraksti

Ēnu diena iekš LTV, mana šīs dienas pieredze

Esmu mājās pēc garas darbadienas un esmu gatavs atpūsties pirms nākošās, bet vispirms jāuzraksta par šodienu. Tātad, šodien ar vēl citiem, ja nemaldos,  sešiem skolēniem es izvēlējos ēnot ”Sastrēgumstundas” producenta jeb projekta vadītāja amatu. Nē, es neēnoju tāpēc, ka plānoju iet strādāt televīzijā, kāds visbiežāk ir pretjautājums, kad pastāstu draugiem, ko esmu pieteicies ēnot. Reāli man vēl ir ilgs laiks līdz skolas beigām un milzīga iespējamība, ka tāpat izvēlēto amatu pārdomāšu, tāpēc manā skatījumā Ēnu diena ir vislabākā iespēja apskatīt visdažādākās profesijas bez nekādas varbūtīgas izvēles nožēlas, tāpēc to arī izmantoju. Profesija uz ko mērķēt taču ir ļoti nopietna lieta, to nevar tā čiks un gatavs, tai pašai pie tevis jāatnāk.

 Centīšos pēc iespējas mazāk rakstīt par to, ko šodien uzzināju, bet vairāk par to, ko šodien esmu izmēģinājis un redzējis, jo tas ir interesantāk un jo tagad esmu tādā noguruma stadijā, ka spētu jums pastāstīt tikai ”Īsto vārdu neatceros, bet tas bija apmēram tā un aptuveni šitā” līmenī. Un nešaubos, ka tāda veida kļūdas, vismaz ar lietu nosaukumiem, tiks pieļautas. Lai visu padarītu vēl skaistāku, varēsiet redzēt manas profešenal bildes ar 5MP telefona kameru. (Pirmā bilde ir no neta)

Pirms ēnošanas man pašam nebija precīzu zināšanu par producentu darbu. Īsumā – projekta vadītājam ir jādara viss, lai tam uzdotais darbs noritētu līdz galam, tai skaitā pareizās komandas savākšana, tās turēšana grožos un budžeta plānošana. Kā pati ēnojamā teica, viens no svarīgākajiem darbarīkiem viņas darbā ir mobilais telefons, pat ēnošanas laikā viņai nācās atbildēt uz vairākiem svarīgiem zvaniem saistībā ar projektiem.

DSC_0151Pirmās stundas pagāja ilgi. Mūs iepazīstināja ar visu  komandu, kura ir saistīta ar šova radīšanu, tā reklamēšanu un palaišanu live. Staigājām no istabas uz istabu caur bezgala gariem koridoriem. Ja mani palaistu vienu šādā labirintā, man būtu jādod līdzi zīda auduma kamols kā Tēsejam. Tikām izvesti cauri interesantām telpām, piemēram, pīpēšanas istabu. Nepārprotiet, manuprāt, tur varētu dzimt vislabākās idejas tās atmosfēras dēļ. Redzējām arī Jāni Gesti uzsākam LTV ziņas tiešraidē. Beigās nokļuvām arī ”Sastrēgumstundas” studijā, kurā pirmo reizi paspēlējos ar to kameru, kura parasti šovu studijās ir uz tāda gara mehāniska posma, kurš var redzēt skatuvi no visādiem augstumiem un tālumiem, bet, cik sapratu, visvairāk tiek izmantots uz plašākām ainām un šova intro/outro. Režisore tiešraides laikā to sauca par ”krānu”. Jā, es pirmo reizi spēlējos ar krānu. Katram pienāk viņa pirmā reize.

DSC_0147

DSC_0152Beigās sekoja pats interesantākais. Dabūju iespēju atrasties režijas istabā, kamēr ”Sastrēgumstunda” tika rādīta pa tiešo televīzij(Telpa šajā bildē man tik ļoti atgādina kaut kādu aviācijas bāzi. Visi tie monitoriņi un digitālais pulkstenis augšdaļā…). Viss šis process ir daudz manuālāks un stresa ietilpīgāks, nekā es jebkad būtu paredzējis.  Pirmkārt jau galvenā režisore sēž pie milzīgas pults, ar kā palīdzību  var izvēlēties kuras kameras skats tiks rādīts skatītājiem katrā mirklī. Atceries, ka tas viss notika tiešraidē, jeb kas var noiet greizi, bet to nav iespējams tā vienkārši iestāstīt.

DSC_0149Lai šo visu procesu kontrolētu daudz veiksmīgāk, virs pults ir mikrofons ar dažādiem kanāliem, kurus var ieslēgt un pateikt darbā saistītajiem biedriem svarīgas lietas. Piemēram, pateikt šova vadītājam, lai tas beidz staigāt kā akla vista, jo visu laiku lien iekšā svarīgākajos kameras kadros (par laimi, tādas situācijas šoreiz nebija). Principā šāda runāšana notiek visu laiku, lielākoties ar operatoriem.Vēl istabā atradās divas redaktores un pati producente, jo viņai visu laiku ir jābūt klāt šova tapšanas gaitā. Telefonu balsošanas lodziņus un ailītes ar runājošo cilvēku vārdiem virsū lika un noņēma arī tajā pašā laikā uz vietas. Vārdu sakot, istaba ir emociju pilna šova laikā, jo var atgadīties visādas ķibeles, kas rada satraukumu un izvēršās lamu vārdos, kā arī rodas jautrāka gaisotne no kāda smieklīgāka momenta šova laikā, sajūtas ir neaprakstāmas.  Pati režisore teica, ka šī konkrētā kameru skatu izvēlēšanās ir vienkārša (Izklausās, bet man tas nelikās nekas vienkāršs), grūtākā daļa esot tad, kad vairākas dienas pēc kārtas milzīgu stundu skaitu ir jādarbojas ar atkārtojošu darbu līdz acis aizejot šķībi. Aizmirsu piebilst, ka lielākā daļa darbinieku mums stāstīja, ka viņu darba laiks ir ļoti nenoteikts un visu cilvēku stāstīto apkopojot, ir jāstrādā aptuveni 12 stundas dienā. Ļoti neierobežoti, tāpēc arī ļoti daudz, tāda tā mediju pasaule arī ir.

Esmu iepazinies ar jauniem cilvēkiem, guvu interesantu, iepriekš nedzirdētu info un tas bija kas jauns, tik ļoti ielūkoties televīzijas dzīvē. Nobeigumā varat apskatīt  skaisto skatu, kāds paveras no LTV mājas augšējiem stāviem, ar jauku atspīdumu logā. Ēnu diena izdevusies, nākošgad noteikti arī apskatīšos, kādus amatus piedāvās izzināt. Iesaku to darīt arī saviem vienaudžiem.

Paldies, ka izlasīji līdz galam. Man tas tiešām ir nozīmīgi.

DSC_0137

Komentēt

Filed under Iz reālās dzīves, Pieraksti