”Bruņukuģis Potjomkins” jeb ”Bronenosets Potyomkin” ir krievu mēmā un melnbaltā filma. Filmas direktors ir kino lauciņā slavens cilvēks Sergejs Eizenšteins. Uzmini nu, viņš ir dzimis Rīgā. Cik mūsu Latvija ir kruta, ne? Vajag par to iedzert. Uzņemta 1925. gadā, atzīta par vienu no labākajām filmām.
Pirmais mēmais kino kuru skatos no sākuma līdz beigām. Galīgi ne manā gaumē. Kopš mazotnes esmu pieradināts pie krāsainām amerikāņu filmām angļu valodā ar pārtulkotiem pāri latviešu dialogiem, tāpēc bija grūti izbaudīt šādu filmu. Stāsts ir par pretreakciju, kas sekoja pēc matrožu sadumpošanās pret Potjomkina kuģa cariskā režīma virsniekiem, kas bija reāls gadījums 1905. gadā, kad masveidā apšaudīja pilsētas iedzīvotājus, kuri juta līdzi matrožu dumpībai. Skatīties filmu man traucēja tas, ka kāda parasta darbība, piemēram, iedzīvotāju gavilēšana, notika ĻOTI ILGI. 10-15 minūtes bija pilnas ar kadriem, kuras varēja mierīgi aizstāt ar 5 minūtēm. Mani nekas īsti pašā sākumā neievilka iekšā. Vairāk tādas filmas skatīšos, labāk iemācīšos tādas izbaudīt.
Reāli, man likās, ka ātri noskatīšos, jo filma ir tikai stundu un padsmit minūtes gara, bet laiks gāja ļoti lēēni. Neesmu radīts tā laika filmām. Bet tā ir laba jauna pieredze, ja nekad nav skatīts nekas tamlīdzīgs.
Treileris gan ir foršs, jo tajā ir parādīta interesantākā scēna.
IMDb – http://www.imdb.com/title/tt0015648/?ref_=sr_1
MO Rokraksts 