”Š!” ir baltijas komiksu žurnāls. Atšķirībā no ”Kuš!” pirmajiem numuriem, šis ir daudz mazāks, biezāks un arī jaunāks! 11# ir iznācis 2012. gada jūlijā, bet 12# un jaunākais numurs ir iznācis 2012. gada novembrī. Šajos žurnālos ir vairāku autoru stāsti dažu lappušu garumā. Te nav nekādu reklāmu, viss ir angļu valodā ar saturu un aut0ru aprakstu. Kā jau teicu, grāmatiņas ir biezas, ap 150 lpp un cena svārstās no 2 – 3 latiem tepat Latvijā.Esmu apskatījis divus numurus, vienā ir komiksi ar nākotnes vibe’u un otrā komiksi ir dažādi saistīti ar mākslu, vai nu par to stāsta, vai nu komikss pats izskatās māksliniecisks. Abos numuros ir aptuveni 30 mākslinieku no visas Eiropas un arī Amerikas.
11. numurā, kura tēma ir par mākslu, favorīti man ir jautrais Elīnas Brasliņas komikss par Salvadoru Dali un viņa mākslu, Renatas Gasiorowskas stāsts par meitu kura dzīvo mākslinieku ģimenē, bet kurai pašai riebjas māksla un Dilraj Mann komikss par sievieti, kura no sava dzīvokļa loga ierauga attālā pretējā mājā slepkavību un, baidoties, ka slepkava viņu visu laiku novēro, izvācas no mājas, pēc kā izrādās, ka slepkava ir bijis tikai mākslinieks, kurš gleznojis mājas stūri, kura logos stāvējusi tā pati sieviete. Grāmatā bija arī daudz citi smieklīgi un interesanti stāstiņi.
Un tad vēl ir 12. numurs, balstīts uz tēmu par autoru nākotnes ilūziju. Šo es izlasīju pašu pirmo un šis ir tas iemesls, kāpēc apskatīju vēl citas gramatas un par tām tagad rakstu. Komiksi grāmatas sākumā mani mācēja apmulsināt, jo daudzi bija vairāk abstrakta nekā tieša stāsta stāstītāji, bet jo tālāk tiku, jo labāki komiksi bija. Latviešu darbi šajā numurā man patika visvairāk, pirms tam nemaz nezināju, ka ir tāda veida mākslinieki no Latvijas. Iepazinos ar tādiem vārdiem kā Ernests Kļaviņš, Dace Sietiņa, Mārtiņš Zutis un Oskars Pavlovskis, kurš nodarbojas arī ar datorgrafiku un ir ņēmis dalību ilgi nepabeigtajā latviešu datorspēles projektā ”VoH”.
Mana ilūzija par nākotni ir tāda, ka es noteikti kādreiz vēl pāršķirstīšu šīs grāmatas, jo, tāpat kā žurnālus, tās ir vērts apskatīt atkal.
Par ”Kuš!” žurnāliem un ”Kuš!” projektu kā tādu zemāk
MO Rokraksts 