Pirmajā iepazīšanās reizē pastāstīju par ”Kuš!”. To jau labu laiku vairs tāpat neizlaiž, bet ir iespējams savās rokās dabūt vecākus numurus Lukabuka veikaliņā, kas atrodas Nacionālās Operas kašu telpā. Cenas svārstās no lata līdz diviem, bet ārzemēs dārgāk.
Tātad, man šeit ir divi 2007. gada numuri, 3# un 4#, abi latviešu valodā. Tiem ir normālas satura lappuses ar foršiem ievadiem, ir arī vairākas reklāmu lpp starp komiksiem kā maksas žurnālam pienākas un to beigās atrodas informācija par visiem šo žurnālu komiksu autoriem. 3. numuram komiksi ir par zvērīgo tiešā un pārnestā nozīmē, bet 4. komiksi apspēlē ēdiena atmosfēru. Atšķirībā no 7# , par kuru es tūlīt stāstīšu, un ”Š!” , šajos žurnālos komiksiem ir forši, vienkārši un interesanti stāstiņi, bez tik daudz dziļajām jēgām, par kurām var zināt tikai autors.
Tad vēl te man ir ”Kuš!” 7#, kurš jau ir 2010. gada izlaidums. Var redzēt izmaiņas – žurnāla izmērs un iespiešanas stils. Vislielākā atšķirība ir tā, ka septītais numurs jau nu ir tīrā angļu valodā, kura ir visā žurnālā ar dažiem maziem izņēmumiem dažos latviešu autoru komiksos. Šādas izmaiņas varētu būt domātas plašākai interešu grupai vai arī mazākam darbam tulkotājam, jo droši vien iepriekšējos numuros visi tie daudzie ārzemju komiksi bija arī kādam jātulko. Tā beigās arī ir informācija par autoriem, bet nav nekādu reklāmu un konkursu. Žurnāla tēma komiksiem ir par mūziku, vairāk balstīta par pašu autoru pieredzi ar to. Šajos komiksos gan ir vairāk abstraktuma, nekā pirmajos divos žurnālos.
Starp citu, apraksts par autoriem arī ir tematisks. Piemēram, septītajā numurā ir uzrakstīta mākslinieka pabeigtās skolas un patreizējā nodarbošanās, kam seko instruments, ko tas spēlē vai kāda citādāka saistība ar mūziku. Savukārt ceturtajā numurā bija nodarbošanās pieredzei klāt maza info par autoru mīļākajiem ēdieniem.
Ja jau iesāku par to runāt, tad vislabāk man arī patika ceturtais izlaidums! Visiem trijiem šiem izlaidumiem ir forši vāku noformējumi un komiksu stili ir ļoti dažādi, kā arī tajos krāsas tiek lietotas daudz veidos, no kā acis galīgi nenogurst, bet kaut kā komiksi par ēdienu man likās visinteresantākie. Vislabāk atmiņā palikuši tādi kā komikss par barības ķēdi, dažādu valstu siera varoņu piedzīvojumi un interesants komikss par vjetnamiešu izcelsmes tēva dzīves atmiņu stāstīšanu savam dēlam, kas notiek ēdiena gatavošanas laikā.
Mājaslapā bija rakstīts, ka pirmie divi šo žurnālu numuri ir par velti, bet tos vairs nav iespējams nekur dabūt.
Žurnālus ārā nemetīšu, jo kaut ko tādu ir interesanti pāršķirstīt atkal un atkal! Oh, un btw, vienā no žurnāliem bija arī šis stylish divpusējais plakāts!
Vairāk par ”Kuš!” projektu zemāk
MO Rokraksts 