Esmu mājās pēc garas darbadienas un esmu gatavs atpūsties pirms nākošās, bet vispirms jāuzraksta par šodienu. Tātad, šodien ar vēl citiem, ja nemaldos, sešiem skolēniem es izvēlējos ēnot ”Sastrēgumstundas” producenta jeb projekta vadītāja amatu. Nē, es neēnoju tāpēc, ka plānoju iet strādāt televīzijā, kāds visbiežāk ir pretjautājums, kad pastāstu draugiem, ko esmu pieteicies ēnot. Reāli man vēl ir ilgs laiks līdz skolas beigām un milzīga iespējamība, ka tāpat izvēlēto amatu pārdomāšu, tāpēc manā skatījumā Ēnu diena ir vislabākā iespēja apskatīt visdažādākās profesijas bez nekādas varbūtīgas izvēles nožēlas, tāpēc to arī izmantoju. Profesija uz ko mērķēt taču ir ļoti nopietna lieta, to nevar tā čiks un gatavs, tai pašai pie tevis jāatnāk.
Centīšos pēc iespējas mazāk rakstīt par to, ko šodien uzzināju, bet vairāk par to, ko šodien esmu izmēģinājis un redzējis, jo tas ir interesantāk un jo tagad esmu tādā noguruma stadijā, ka spētu jums pastāstīt tikai ”Īsto vārdu neatceros, bet tas bija apmēram tā un aptuveni šitā” līmenī. Un nešaubos, ka tāda veida kļūdas, vismaz ar lietu nosaukumiem, tiks pieļautas. Lai visu padarītu vēl skaistāku, varēsiet redzēt manas profešenal bildes ar 5MP telefona kameru. (Pirmā bilde ir no neta)
Pirms ēnošanas man pašam nebija precīzu zināšanu par producentu darbu. Īsumā – projekta vadītājam ir jādara viss, lai tam uzdotais darbs noritētu līdz galam, tai skaitā pareizās komandas savākšana, tās turēšana grožos un budžeta plānošana. Kā pati ēnojamā teica, viens no svarīgākajiem darbarīkiem viņas darbā ir mobilais telefons, pat ēnošanas laikā viņai nācās atbildēt uz vairākiem svarīgiem zvaniem saistībā ar projektiem.
Pirmās stundas pagāja ilgi. Mūs iepazīstināja ar visu komandu, kura ir saistīta ar šova radīšanu, tā reklamēšanu un palaišanu live. Staigājām no istabas uz istabu caur bezgala gariem koridoriem. Ja mani palaistu vienu šādā labirintā, man būtu jādod līdzi zīda auduma kamols kā Tēsejam. Tikām izvesti cauri interesantām telpām, piemēram, pīpēšanas istabu. Nepārprotiet, manuprāt, tur varētu dzimt vislabākās idejas tās atmosfēras dēļ. Redzējām arī Jāni Gesti uzsākam LTV ziņas tiešraidē. Beigās nokļuvām arī ”Sastrēgumstundas” studijā, kurā pirmo reizi paspēlējos ar to kameru, kura parasti šovu studijās ir uz tāda gara mehāniska posma, kurš var redzēt skatuvi no visādiem augstumiem un tālumiem, bet, cik sapratu, visvairāk tiek izmantots uz plašākām ainām un šova intro/outro. Režisore tiešraides laikā to sauca par ”krānu”. Jā, es pirmo reizi spēlējos ar krānu. Katram pienāk viņa pirmā reize.
Beigās sekoja pats interesantākais. Dabūju iespēju atrasties režijas istabā, kamēr ”Sastrēgumstunda” tika rādīta pa tiešo televīzij(Telpa šajā bildē man tik ļoti atgādina kaut kādu aviācijas bāzi. Visi tie monitoriņi un digitālais pulkstenis augšdaļā…). Viss šis process ir daudz manuālāks un stresa ietilpīgāks, nekā es jebkad būtu paredzējis. Pirmkārt jau galvenā režisore sēž pie milzīgas pults, ar kā palīdzību var izvēlēties kuras kameras skats tiks rādīts skatītājiem katrā mirklī. Atceries, ka tas viss notika tiešraidē, jeb kas var noiet greizi, bet to nav iespējams tā vienkārši iestāstīt.
Lai šo visu procesu kontrolētu daudz veiksmīgāk, virs pults ir mikrofons ar dažādiem kanāliem, kurus var ieslēgt un pateikt darbā saistītajiem biedriem svarīgas lietas. Piemēram, pateikt šova vadītājam, lai tas beidz staigāt kā akla vista, jo visu laiku lien iekšā svarīgākajos kameras kadros (par laimi, tādas situācijas šoreiz nebija). Principā šāda runāšana notiek visu laiku, lielākoties ar operatoriem.Vēl istabā atradās divas redaktores un pati producente, jo viņai visu laiku ir jābūt klāt šova tapšanas gaitā. Telefonu balsošanas lodziņus un ailītes ar runājošo cilvēku vārdiem virsū lika un noņēma arī tajā pašā laikā uz vietas. Vārdu sakot, istaba ir emociju pilna šova laikā, jo var atgadīties visādas ķibeles, kas rada satraukumu un izvēršās lamu vārdos, kā arī rodas jautrāka gaisotne no kāda smieklīgāka momenta šova laikā, sajūtas ir neaprakstāmas. Pati režisore teica, ka šī konkrētā kameru skatu izvēlēšanās ir vienkārša (Izklausās, bet man tas nelikās nekas vienkāršs), grūtākā daļa esot tad, kad vairākas dienas pēc kārtas milzīgu stundu skaitu ir jādarbojas ar atkārtojošu darbu līdz acis aizejot šķībi. Aizmirsu piebilst, ka lielākā daļa darbinieku mums stāstīja, ka viņu darba laiks ir ļoti nenoteikts un visu cilvēku stāstīto apkopojot, ir jāstrādā aptuveni 12 stundas dienā. Ļoti neierobežoti, tāpēc arī ļoti daudz, tāda tā mediju pasaule arī ir.
Esmu iepazinies ar jauniem cilvēkiem, guvu interesantu, iepriekš nedzirdētu info un tas bija kas jauns, tik ļoti ielūkoties televīzijas dzīvē. Nobeigumā varat apskatīt skaisto skatu, kāds paveras no LTV mājas augšējiem stāviem, ar jauku atspīdumu logā. Ēnu diena izdevusies, nākošgad noteikti arī apskatīšos, kādus amatus piedāvās izzināt. Iesaku to darīt arī saviem vienaudžiem.
Paldies, ka izlasīji līdz galam. Man tas tiešām ir nozīmīgi.
MO Rokraksts 