Monthly Archives: februāris 2013

”Š!” par mākslu un nākotni


”Š!” ir baltijas komiksu žurnāls. Atšķirībā no ”Kuš!” pirmajiem numuriem, šis ir daudz mazāks, biezāks un arī jaunāks! 11# ir iznācis 2012. gada jūlijā, bet 12# un jaunākais numurs ir iznācis 2012. gada novembrī. Šajos žurnālos ir vairāku autoru stāsti dažu lappušu garumā. Te nav nekādu reklāmu, viss ir angļu valodā ar saturu un aut0ru aprakstu. Kā jau teicu, grāmatiņas ir biezas, ap 150 lpp un cena svārstās no 2 – 3 latiem tepat Latvijā.Esmu apskatījis divus numurus, vienā ir komiksi ar nākotnes vibe’u un otrā komiksi ir dažādi saistīti ar mākslu, vai nu par to stāsta, vai nu komikss pats izskatās māksliniecisks. Abos numuros ir aptuveni 30 mākslinieku no visas Eiropas un arī Amerikas.

DSC_0132

 

11. numurā, kura tēma ir par mākslu, favorīti man ir jautrais Elīnas Brasliņas komikss par Salvadoru Dali un viņa mākslu, Renatas Gasiorowskas stāsts par meitu kura dzīvo mākslinieku ģimenē, bet kurai pašai riebjas māksla un Dilraj Mann komikss par sievieti, kura no sava dzīvokļa loga ierauga attālā pretējā mājā slepkavību un, baidoties, ka slepkava viņu visu laiku novēro, izvācas no mājas, pēc kā izrādās, ka slepkava ir bijis tikai mākslinieks, kurš gleznojis mājas stūri, kura logos stāvējusi tā pati sieviete. Grāmatā bija arī daudz citi smieklīgi un interesanti stāstiņi.

DSC_0148DSC_0147DSC_0149

Un tad vēl ir 12. numurs, balstīts uz tēmu par autoru nākotnes ilūziju. Šo es izlasīju pašu pirmo un šis ir tas iemesls, kāpēc apskatīju vēl citas gramatas un par tām tagad rakstu. Komiksi grāmatas sākumā mani mācēja apmulsināt, jo daudzi bija vairāk abstrakta nekā tieša stāsta stāstītāji, bet jo tālāk tiku, jo labāki komiksi  bija. Latviešu darbi šajā numurā man patika visvairāk, pirms tam nemaz nezināju, ka ir tāda veida mākslinieki no Latvijas. Iepazinos ar tādiem vārdiem kā Ernests Kļaviņš, Dace Sietiņa, Mārtiņš Zutis un Oskars Pavlovskis, kurš nodarbojas arī ar datorgrafiku un ir ņēmis dalību ilgi nepabeigtajā latviešu datorspēles projektā ”VoH”.

DSC_0153DSC_0152DSC_0151

Mana ilūzija par nākotni ir tāda, ka es noteikti kādreiz vēl pāršķirstīšu šīs grāmatas, jo, tāpat kā žurnālus, tās ir vērts apskatīt atkal.

DSC_0128

Par ”Kuš!”  žurnāliem un ”Kuš!” projektu kā tādu zemāk

http://martosm.wordpress.lv/2013/02/09/kus-komiksu-zurnali/

http://martosm.wordpress.lv/2013/02/08/komiksi-latvija-kus/

Komentēt

Filed under Komiksi, Pieraksti

”Kuš!” komiksu žurnāli

DSC_0131Pirmajā iepazīšanās reizē pastāstīju par ”Kuš!”. To jau labu laiku vairs tāpat neizlaiž, bet ir iespējams savās rokās dabūt vecākus numurus Lukabuka veikaliņā, kas atrodas Nacionālās Operas kašu telpā. Cenas svārstās no lata līdz diviem, bet ārzemēs dārgāk.

Tātad, man šeit ir divi 2007. gada numuri, 3# un 4#, abi latviešu valodā. Tiem ir normālas satura lappuses ar foršiem ievadiem, ir arī vairākas reklāmu lpp starp komiksiem kā maksas žurnālam pienākas un to beigās atrodas informācija par visiem šo žurnālu komiksu autoriem. 3. numuram komiksi ir par zvērīgo tiešā un pārnestā nozīmē, bet 4. komiksi apspēlē ēdiena atmosfēru. Atšķirībā no 7# , par kuru es tūlīt stāstīšu, un ”Š!” , šajos žurnālos komiksiem ir forši, vienkārši un interesanti stāstiņi, bez tik daudz dziļajām jēgām, par kurām var zināt tikai autors.

Tad vēl te man ir ”Kuš!” 7#, kurš jau ir 2010. gada izlaidums. Var redzēt izmaiņas – žurnāla izmērs un iespiešanas stils. Vislielākā atšķirība ir tā, ka septītais numurs jau nu ir tīrā angļu valodā, kura ir visā žurnālā ar dažiem maziem izņēmumiem dažos latviešu autoru komiksos. Šādas izmaiņas varētu būt domātas plašākai interešu grupai vai arī mazākam darbam tulkotājam, jo droši vien  iepriekšējos numuros visi tie daudzie ārzemju komiksi bija arī kādam jātulko.  Tā beigās arī ir informācija par autoriem, bet nav nekādu reklāmu un konkursu. Žurnāla tēma komiksiem ir par mūziku, vairāk balstīta par pašu autoru pieredzi ar to. Šajos komiksos gan ir vairāk abstraktuma, nekā pirmajos divos žurnālos.

DSC_0130 Starp citu, apraksts par autoriem arī ir tematisks. Piemēram, septītajā numurā ir uzrakstīta mākslinieka pabeigtās skolas un patreizējā nodarbošanās, kam seko instruments, ko tas spēlē vai kāda citādāka saistība ar mūziku. Savukārt ceturtajā numurā bija nodarbošanās pieredzei klāt maza info par autoru mīļākajiem ēdieniem.

Ja jau iesāku par to runāt, tad vislabāk man arī patika ceturtais izlaidums! Visiem trijiem šiem izlaidumiem ir forši vāku noformējumi un komiksu stili ir ļoti dažādi, kā arī tajos krāsas tiek lietotas daudz veidos, no kā acis galīgi nenogurst, bet kaut kā komiksi par ēdienu man likās visinteresantākie. Vislabāk atmiņā palikuši tādi kā komikss par barības ķēdi, dažādu valstu siera varoņu piedzīvojumi un interesants komikss par vjetnamiešu izcelsmes tēva dzīves atmiņu stāstīšanu savam dēlam, kas notiek ēdiena gatavošanas laikā.

Mājaslapā bija rakstīts, ka pirmie divi šo žurnālu numuri ir par velti, bet tos vairs nav iespējams nekur dabūt.

Žurnālus ārā nemetīšu, jo kaut ko tādu ir interesanti pāršķirstīt atkal un atkal! Oh, un btw, vienā no žurnāliem bija arī šis stylish divpusējais plakāts!DSC_0136 DSC_0135

Vairāk par ”Kuš!” projektu zemāk

http://martosm.wordpress.lv/2013/02/08/komiksi-latvija-kus/

Komentēt

Filed under Komiksi, Pieraksti

-Komiksi Latvijā?! -Kuš!

DSC_0129Neapvainojies , jo ,,Kuš!” ir Latvijā radies komiksu žurnāls, kas, kā izskatās, lielāku popularitāti gūst ārzemēs nekā Latvijā. Mērķis ir paplašināt mūsu mātes zemes redzesloku uz komiksiem, jo kā kultūra tā pašreiz ir ļoti maza. Žurnāli sastāv no daudziem īsiem stāstiem, kuru autoru pulkā ir gan latvieši, gan eiropieši, gan amerikāņi. ,,Kuš!” bija pats sākums 2007. gadā, tagad biežāk sāk iznākt ”Š!”, kas sevi dēvē par Baltijas komiksu žurnālu un ”Mini Kuš!”,kas ir nelielas komiksu grāmatiņas, kurām katrā izlaidumā ir viens vesels stāsts, nevis vairāki maziņie.

Šāda informācija man bija kā Kolumbam atklāt Ameriku. Jau nākamajā dienā pēc skolas devos uz Lukabuka apskatīties kāda ir izvēle un nopirku jaunāko ”Š!” komiksu grāmatu. Iespaidojies no redzētā, iegādājos vēl vairākas ”Kuš!” un vienu ”Š!” izlaidumu. Ir pieejami arī speciālizlaidumi kā piemēram – foldout jeb atlokamais komikss, kurā no mazas bildes tiek apskatītas vairākas bildes līdz vislielākajai. Vārdu sakot man tagad ir daudz krāsainu lietu uz galda. Grāmatiņas ir kompaktablas un neliela izmēra, var mierīgi paņemt līdzi kad brauc kaut kur prom vai ej dienas sākumu nosēdēt skolas vai darba krēslā. Katrā no tām komiksi balstās un apskata kādu konkrētu tēmu.Tēmas iet visdažādākos ceļus ,sākot ar ēdienu un beidzot ar nākotni. Komiksos tēmas tiek apspēlētas vairākos veidos un zīmēšanas stilos. Ir uz ko skatīties un arī par ko padomāt!

DSC_0125Pieredzi un iespaidus sīkāk  par darbiem vari apskatīties linkos zemāk. Ja vēlies uzzināt pats, kādu darbu dara latvieši saistībā ar komiksiem, skaties zem linkiem.

http://martosm.wordpress.lv/2013/02/09/kus-komiksu-zurnali/

http://www.komikss.lv/

Komentēt

Filed under Komiksi, Pieraksti

Vairāk par ”Venēcijas Tirgotāju”

Armēņu izcelsmes Latvijas režisora Aika Karapetjana veidotā traģikomēdija ”Venēcijas Tirgotājs” ir pavisam jauna Nacionālajā Teātrī. Ir pagājusi tieši nedēļa kopš pirmizrādes. Izrāde ir pamatā uz Šekspīra lugas ar tādu pašu nosaukumu. Tā tiek spēlēta divos cēlienos lielajā zālē un tās ilgums ir aptuveni divas stundas.

Stāsts ir par ievērojamu tirgotāju, kurš, izpalīdzot draugam sasniegt viņa mūža mīlestību, aizņemas lielu naudas summu no ebreju baņķiera uz sava vārda, jo atdod šo summu tirgotājam nebūtu problēmu, tikai jāsagaida tirgus kuģu atgriešanās ar visiem ieņēmumiem. Tirgotājs tam lielās ar savu godu, ka viņš naudu parasti no neviena neaizņemas un citiem to aizdod bez procentiem. Laikam ir vērts pieminēt, ka viņi ir iepriekš pazīstami un galīgi ne labā ziņā. Baņķieris par naudu neprasa nekādus procentus, bet, tirgotāja pārāk augstās pašapziņas dēļ, gan prasa vienu mārciņu tirgotāja miesas sirds rajonā jeb īsāk – tirgotāja nāvi. Tirgotāja kuģi neatgriežas avārijas dēļ un pienāk laiks izšķirošajai tiesai… Tikai tad stāsta spriedze vairs nevijas ap tirgotāju, bet ebreja esamību kristietības dominējošā vidē. Patiesībā lugā nemaz nav tieši ar pirkstu norādīts, kurš tad īsti ir tas ļaunais tēls. Pēc darbībām jau tas varētu šķist ebreju izcelsmes baņķieris, bet, skatoties izrādi, šīs darbības ir ļoti viegli saprast, jo baņķieris tikai vēlas savu atriebību pret pazemošanu, kuru viņš visu mūžu ir izcietis, jo nav kristietis. Izrāde man tiešām likās iespaidīga, bet no beigām biju gaidījis ko vairāk.

Citējot režisora teikto:,,Man patīk tā tēma par cilvēku, kurš vienā brīdī var pazaudēt visu, kas viņam ir. Pat savu ticību un savu identitāti.”Kaut arī Šekspīrs lugu ir rakstījis 16. gadsimtā, tēmas aktualitāte par aizņemšanās risku ir ļoti aktuāla pat mūsdienās.

P.S. http://www.vekselis.lv Ja vēlies interesantu iespēju aizņemties biļetes uz izrādi, bet atceries – parāds būs jāatmaksā pēc baņķiera prāta!

http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/venecijas-tirgotajs

Komentēt

Filed under Pieraksti, Teātris

Pirmais iespaids par ”Venēcijas Tirgotāju”

Kā jau vari minēt, pirms pāris dienām biju uz izrādi  ,,Venēcijas Tirgotājs”. Par prieku sev, biļeti dabūju uz pusi lētāk, kā dēļ devu iespēju rindā stāvošajiem vēl pastāvēt savās vietās, jo pirku biļetes ar dāvanu karti, un ar šo atlaidi skatījos vēl kādu izrādi. Virsrakstā esošā izrāde notika tajā pašā dienā, kad pirku biļeti. Pēc skolas tajā dienā man bija darbs, tāpēc mājās ierasties nepaspēju un nācās uz izrādi braukt nogurušam ar visām mantām un tām pašām drēbēm.

Pirms priekškara pacelšanās es nezināju ko gaidīt no izrādes, neko nebiju par to skatījies vai lasījis sīkāk, neskaitot anonīmu cilvēku viedokļus par izrādi http://www.teatris.lv . Pēc izrādes noskatīšanās es sapratu, ka ar tiem pašiem viedokļiem pietika, lai es gaidītu pārāk daudz no izrādes. Man ļoti patika tērpi, dekorācijas objekti un aktierspēle (It īpaši abi prinči, kurus spēlēja Gundars Grasbergs), bet izrādes beigās mana klusā balstiņa galvā teica ”āā, ok”. Vārdu sakot, es no beigām gaidīju daudz ko vairāk. Likās, ka ”nu tik tūlīt būs!” , bet tas bija tieši tajā brīdī, kad izrāde beidzās.  Izrādei ir divi cēlieni, otrais ir daudz par īsu.

Tāds iespaids nu ir palicis manā atmiņā pirmo reizi redzot šo izrādi. Bija arī fona pārmaiņas nočakarēšanās scēnas laikā.  Vajadzēja nolaisties diviem papildus elementiem uz fona no augšas, bet viens no tiem laišanas brīdī noraustījās un tika pavilkts nedaudz atpakaļ uz augšu. Sīka kļūme salīdzinot ar reizi, kad ”Amadeja” laikā dialoga brīdī noplīsa milzīga led lampa, kuras vairākas karājās fonā. Paldies, vairāk par pašu izrādi uzrakstīju – http://martosm.wordpress.lv/2013/02/07/vairak-par-venecijas-tirgotaju/

Komentēt

Filed under Pieraksti, Teātris

Ģimenei – ”Big Fish” (2003)

Skaistā filma ,,Lielā Zivs” ir fantāzijas, piedzīvojumu drāma. Divas stundas laika var atvēlēt, lai to noskatītos ar visu savu ģimeni. Filma gan nebūs paredzēta pavisam mazajām atvasēm, kā PG tā ir novērtēta kā bērniem ne mazākiem par 13 gadiem. Es pats dotu atļauju skatīties arī 11 gadīgam bērnam, kad sāk iestāties pubertāte, jo filma pārcilā nopietnas tēmas ģimenes dzīvē un tajā nav nekā vairāk par trim īsiem kadriem ar pliku pēcpusi. Spoileris?

Filma savā ziņā ir interesanta. Stāsts par Vilu, kura visu laiku pasaku stāstošais tēvs guļ nāves gultā un tuvojas satikties ar gaismu tuneļa galā. Pēdējos 3 gadus viņi nebija runājuši, sakarā ar to, ka tēvs savu dzīvi vienmēr visiem stāsta kā fantāzijas pilnu pasaku, tāpēc Vils vairs nespēj uzticēties viņam, jo tēvs nekad nav pratis izstāstīt savu dzīvi vienos faktos. Atceroties visus stāstus, Vils cenšās rast kaut kādas pēdas īstajām tēva darbībām un sasniegumiem, pirms viņš nomirst. Beigu beigās Vils saprot, ka pilnīgi viss, ko viņa tēvs viņam ir stāstījis, nemaz nav plānprātīgi meli… Sirdi kustinošs darbs, kas liek padomāt.

Filma ir taisīta uz ,,Big Fish: A Novel of Mythic” noveles balstiem.

http://www.imdb.com/title/tt0319061/

Komentēt

Filed under IMDb Top 250 filmu challenge

Gangsteru bojeviks ,,The Untouchables” (1987)

”Neaizskaramie” ir divas stundas gara krimināldrāma par Eliotu Nessu, aģentu, kurš liek lietā visas savas pūles lai cīnītos ar nelegālām mafiju darbībām Čikāgā. Eliots Ness nav izdomāts tēls un šī filma ir nedaudz balstīta uz patiesiem notikumiem ( nedaudz balstīta uz autobiogrāfiju ”The Untouchables”).

Iztēlojies prasmīgu amerikāņu aģentu, vecu, bet pieredzējušu īru izcelsmes cop’u, meistarīgu šāvēju no krimināla rajona un grāmatvedi plecu pie pleca. Iedod katram pa shotgun’am un apsveicu, tu iegūsti neaizskaramu cilvēku grupu, kuri ir gatavi tikt galā ar amerikāņu gangsteri Al Capone, The Chicago Outfit mafijas galveno bosu. Filmā ir daudz episku scēnu, kuras man TĀ patika. Vienīgais atkieris, kuru no visiem atpazinu, bija Šons Konerijs, kurš, izrādās, izskatās neiedomājami bīstams ar 2-barrel shotgun’u rokā, bet tajā pašā laikā tā ir ļoti baudāma bilde. Grāmatveža aizsvilšanās apšaudes laikā, kam sekoja kādu 4 cilvēku kill-streak, man ļoti asociējās ar pāris reizēm spēlējot Halo 4 ar citiem cilvēkiem. Un pie filmas beigām atzīmējošajā apšaudes scēnā – vilciena stacijā – bija neliels reference ”Karakuģim Potjoninam” ar ripojošajiem bēbja ratiem lejā pa kāpnēm, kamēr apkārt valda haoss. Šo apšaudes scēnu patiesībā gribēja filmēt apstādinātā vilcienā, bet beigās to neizdarīja finanšu dēļ. Laba detaļa ir tas, kā tika parādīta Al Capone reputācija sabiedrībā. Visi mediji, kas viņu intervēja, vienmēr skaļi smējās par viņa jokiem un teicieniem, izrādot simpātijas pret viņa ”asprātību”. Ja nemaldos, viņš pats bija arī mērs pilsētai.

Filma nav ideāla, bet man tā šķita ļoti interesanta. Vēl nekad nebiju piedūries tik ļoti filmu scēnu oriģinalitātē. Mūsdienu filmās šīs episkās scēnas ir tik ļoti piesātinātas ar vis kaut ko, tās man vienkārši paslīd gar acīm, bet šajā filmā episkākās scēnas satur interesantu elementus, un ar šiem dažiem elementiem filma paliek atmiņā kā ļoti skaista un pārdomāta. Iesaku cilvēkiem, kuriem patīk filmas par 1920’ajiem gadiem un mafiju.

P.S. Filmai ir traki labs theme song. Tik ļoti piedod efektu atmosfērai.

http://www.imdb.com/title/tt0094226/

Komentēt

Filed under IMDb Top 250 filmu challenge