Category Archives: Pieraksti

”Š!” par mākslu un nākotni


”Š!” ir baltijas komiksu žurnāls. Atšķirībā no ”Kuš!” pirmajiem numuriem, šis ir daudz mazāks, biezāks un arī jaunāks! 11# ir iznācis 2012. gada jūlijā, bet 12# un jaunākais numurs ir iznācis 2012. gada novembrī. Šajos žurnālos ir vairāku autoru stāsti dažu lappušu garumā. Te nav nekādu reklāmu, viss ir angļu valodā ar saturu un aut0ru aprakstu. Kā jau teicu, grāmatiņas ir biezas, ap 150 lpp un cena svārstās no 2 – 3 latiem tepat Latvijā.Esmu apskatījis divus numurus, vienā ir komiksi ar nākotnes vibe’u un otrā komiksi ir dažādi saistīti ar mākslu, vai nu par to stāsta, vai nu komikss pats izskatās māksliniecisks. Abos numuros ir aptuveni 30 mākslinieku no visas Eiropas un arī Amerikas.

DSC_0132

 

11. numurā, kura tēma ir par mākslu, favorīti man ir jautrais Elīnas Brasliņas komikss par Salvadoru Dali un viņa mākslu, Renatas Gasiorowskas stāsts par meitu kura dzīvo mākslinieku ģimenē, bet kurai pašai riebjas māksla un Dilraj Mann komikss par sievieti, kura no sava dzīvokļa loga ierauga attālā pretējā mājā slepkavību un, baidoties, ka slepkava viņu visu laiku novēro, izvācas no mājas, pēc kā izrādās, ka slepkava ir bijis tikai mākslinieks, kurš gleznojis mājas stūri, kura logos stāvējusi tā pati sieviete. Grāmatā bija arī daudz citi smieklīgi un interesanti stāstiņi.

DSC_0148DSC_0147DSC_0149

Un tad vēl ir 12. numurs, balstīts uz tēmu par autoru nākotnes ilūziju. Šo es izlasīju pašu pirmo un šis ir tas iemesls, kāpēc apskatīju vēl citas gramatas un par tām tagad rakstu. Komiksi grāmatas sākumā mani mācēja apmulsināt, jo daudzi bija vairāk abstrakta nekā tieša stāsta stāstītāji, bet jo tālāk tiku, jo labāki komiksi  bija. Latviešu darbi šajā numurā man patika visvairāk, pirms tam nemaz nezināju, ka ir tāda veida mākslinieki no Latvijas. Iepazinos ar tādiem vārdiem kā Ernests Kļaviņš, Dace Sietiņa, Mārtiņš Zutis un Oskars Pavlovskis, kurš nodarbojas arī ar datorgrafiku un ir ņēmis dalību ilgi nepabeigtajā latviešu datorspēles projektā ”VoH”.

DSC_0153DSC_0152DSC_0151

Mana ilūzija par nākotni ir tāda, ka es noteikti kādreiz vēl pāršķirstīšu šīs grāmatas, jo, tāpat kā žurnālus, tās ir vērts apskatīt atkal.

DSC_0128

Par ”Kuš!”  žurnāliem un ”Kuš!” projektu kā tādu zemāk

http://martosm.wordpress.lv/2013/02/09/kus-komiksu-zurnali/

http://martosm.wordpress.lv/2013/02/08/komiksi-latvija-kus/

Advertisements

Komentēt

Filed under Komiksi, Pieraksti

”Kuš!” komiksu žurnāli

DSC_0131Pirmajā iepazīšanās reizē pastāstīju par ”Kuš!”. To jau labu laiku vairs tāpat neizlaiž, bet ir iespējams savās rokās dabūt vecākus numurus Lukabuka veikaliņā, kas atrodas Nacionālās Operas kašu telpā. Cenas svārstās no lata līdz diviem, bet ārzemēs dārgāk.

Tātad, man šeit ir divi 2007. gada numuri, 3# un 4#, abi latviešu valodā. Tiem ir normālas satura lappuses ar foršiem ievadiem, ir arī vairākas reklāmu lpp starp komiksiem kā maksas žurnālam pienākas un to beigās atrodas informācija par visiem šo žurnālu komiksu autoriem. 3. numuram komiksi ir par zvērīgo tiešā un pārnestā nozīmē, bet 4. komiksi apspēlē ēdiena atmosfēru. Atšķirībā no 7# , par kuru es tūlīt stāstīšu, un ”Š!” , šajos žurnālos komiksiem ir forši, vienkārši un interesanti stāstiņi, bez tik daudz dziļajām jēgām, par kurām var zināt tikai autors.

Tad vēl te man ir ”Kuš!” 7#, kurš jau ir 2010. gada izlaidums. Var redzēt izmaiņas – žurnāla izmērs un iespiešanas stils. Vislielākā atšķirība ir tā, ka septītais numurs jau nu ir tīrā angļu valodā, kura ir visā žurnālā ar dažiem maziem izņēmumiem dažos latviešu autoru komiksos. Šādas izmaiņas varētu būt domātas plašākai interešu grupai vai arī mazākam darbam tulkotājam, jo droši vien  iepriekšējos numuros visi tie daudzie ārzemju komiksi bija arī kādam jātulko.  Tā beigās arī ir informācija par autoriem, bet nav nekādu reklāmu un konkursu. Žurnāla tēma komiksiem ir par mūziku, vairāk balstīta par pašu autoru pieredzi ar to. Šajos komiksos gan ir vairāk abstraktuma, nekā pirmajos divos žurnālos.

DSC_0130 Starp citu, apraksts par autoriem arī ir tematisks. Piemēram, septītajā numurā ir uzrakstīta mākslinieka pabeigtās skolas un patreizējā nodarbošanās, kam seko instruments, ko tas spēlē vai kāda citādāka saistība ar mūziku. Savukārt ceturtajā numurā bija nodarbošanās pieredzei klāt maza info par autoru mīļākajiem ēdieniem.

Ja jau iesāku par to runāt, tad vislabāk man arī patika ceturtais izlaidums! Visiem trijiem šiem izlaidumiem ir forši vāku noformējumi un komiksu stili ir ļoti dažādi, kā arī tajos krāsas tiek lietotas daudz veidos, no kā acis galīgi nenogurst, bet kaut kā komiksi par ēdienu man likās visinteresantākie. Vislabāk atmiņā palikuši tādi kā komikss par barības ķēdi, dažādu valstu siera varoņu piedzīvojumi un interesants komikss par vjetnamiešu izcelsmes tēva dzīves atmiņu stāstīšanu savam dēlam, kas notiek ēdiena gatavošanas laikā.

Mājaslapā bija rakstīts, ka pirmie divi šo žurnālu numuri ir par velti, bet tos vairs nav iespējams nekur dabūt.

Žurnālus ārā nemetīšu, jo kaut ko tādu ir interesanti pāršķirstīt atkal un atkal! Oh, un btw, vienā no žurnāliem bija arī šis stylish divpusējais plakāts!DSC_0136 DSC_0135

Vairāk par ”Kuš!” projektu zemāk

http://martosm.wordpress.lv/2013/02/08/komiksi-latvija-kus/

Komentēt

Filed under Komiksi, Pieraksti

-Komiksi Latvijā?! -Kuš!

DSC_0129Neapvainojies , jo ,,Kuš!” ir Latvijā radies komiksu žurnāls, kas, kā izskatās, lielāku popularitāti gūst ārzemēs nekā Latvijā. Mērķis ir paplašināt mūsu mātes zemes redzesloku uz komiksiem, jo kā kultūra tā pašreiz ir ļoti maza. Žurnāli sastāv no daudziem īsiem stāstiem, kuru autoru pulkā ir gan latvieši, gan eiropieši, gan amerikāņi. ,,Kuš!” bija pats sākums 2007. gadā, tagad biežāk sāk iznākt ”Š!”, kas sevi dēvē par Baltijas komiksu žurnālu un ”Mini Kuš!”,kas ir nelielas komiksu grāmatiņas, kurām katrā izlaidumā ir viens vesels stāsts, nevis vairāki maziņie.

Šāda informācija man bija kā Kolumbam atklāt Ameriku. Jau nākamajā dienā pēc skolas devos uz Lukabuka apskatīties kāda ir izvēle un nopirku jaunāko ”Š!” komiksu grāmatu. Iespaidojies no redzētā, iegādājos vēl vairākas ”Kuš!” un vienu ”Š!” izlaidumu. Ir pieejami arī speciālizlaidumi kā piemēram – foldout jeb atlokamais komikss, kurā no mazas bildes tiek apskatītas vairākas bildes līdz vislielākajai. Vārdu sakot man tagad ir daudz krāsainu lietu uz galda. Grāmatiņas ir kompaktablas un neliela izmēra, var mierīgi paņemt līdzi kad brauc kaut kur prom vai ej dienas sākumu nosēdēt skolas vai darba krēslā. Katrā no tām komiksi balstās un apskata kādu konkrētu tēmu.Tēmas iet visdažādākos ceļus ,sākot ar ēdienu un beidzot ar nākotni. Komiksos tēmas tiek apspēlētas vairākos veidos un zīmēšanas stilos. Ir uz ko skatīties un arī par ko padomāt!

DSC_0125Pieredzi un iespaidus sīkāk  par darbiem vari apskatīties linkos zemāk. Ja vēlies uzzināt pats, kādu darbu dara latvieši saistībā ar komiksiem, skaties zem linkiem.

http://martosm.wordpress.lv/2013/02/09/kus-komiksu-zurnali/

http://www.komikss.lv/

Komentēt

Filed under Komiksi, Pieraksti

Vairāk par ”Venēcijas Tirgotāju”

Armēņu izcelsmes Latvijas režisora Aika Karapetjana veidotā traģikomēdija ”Venēcijas Tirgotājs” ir pavisam jauna Nacionālajā Teātrī. Ir pagājusi tieši nedēļa kopš pirmizrādes. Izrāde ir pamatā uz Šekspīra lugas ar tādu pašu nosaukumu. Tā tiek spēlēta divos cēlienos lielajā zālē un tās ilgums ir aptuveni divas stundas.

Stāsts ir par ievērojamu tirgotāju, kurš, izpalīdzot draugam sasniegt viņa mūža mīlestību, aizņemas lielu naudas summu no ebreju baņķiera uz sava vārda, jo atdod šo summu tirgotājam nebūtu problēmu, tikai jāsagaida tirgus kuģu atgriešanās ar visiem ieņēmumiem. Tirgotājs tam lielās ar savu godu, ka viņš naudu parasti no neviena neaizņemas un citiem to aizdod bez procentiem. Laikam ir vērts pieminēt, ka viņi ir iepriekš pazīstami un galīgi ne labā ziņā. Baņķieris par naudu neprasa nekādus procentus, bet, tirgotāja pārāk augstās pašapziņas dēļ, gan prasa vienu mārciņu tirgotāja miesas sirds rajonā jeb īsāk – tirgotāja nāvi. Tirgotāja kuģi neatgriežas avārijas dēļ un pienāk laiks izšķirošajai tiesai… Tikai tad stāsta spriedze vairs nevijas ap tirgotāju, bet ebreja esamību kristietības dominējošā vidē. Patiesībā lugā nemaz nav tieši ar pirkstu norādīts, kurš tad īsti ir tas ļaunais tēls. Pēc darbībām jau tas varētu šķist ebreju izcelsmes baņķieris, bet, skatoties izrādi, šīs darbības ir ļoti viegli saprast, jo baņķieris tikai vēlas savu atriebību pret pazemošanu, kuru viņš visu mūžu ir izcietis, jo nav kristietis. Izrāde man tiešām likās iespaidīga, bet no beigām biju gaidījis ko vairāk.

Citējot režisora teikto:,,Man patīk tā tēma par cilvēku, kurš vienā brīdī var pazaudēt visu, kas viņam ir. Pat savu ticību un savu identitāti.”Kaut arī Šekspīrs lugu ir rakstījis 16. gadsimtā, tēmas aktualitāte par aizņemšanās risku ir ļoti aktuāla pat mūsdienās.

P.S. http://www.vekselis.lv Ja vēlies interesantu iespēju aizņemties biļetes uz izrādi, bet atceries – parāds būs jāatmaksā pēc baņķiera prāta!

http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/venecijas-tirgotajs

Komentēt

Filed under Pieraksti, Teātris

Pirmais iespaids par ”Venēcijas Tirgotāju”

Kā jau vari minēt, pirms pāris dienām biju uz izrādi  ,,Venēcijas Tirgotājs”. Par prieku sev, biļeti dabūju uz pusi lētāk, kā dēļ devu iespēju rindā stāvošajiem vēl pastāvēt savās vietās, jo pirku biļetes ar dāvanu karti, un ar šo atlaidi skatījos vēl kādu izrādi. Virsrakstā esošā izrāde notika tajā pašā dienā, kad pirku biļeti. Pēc skolas tajā dienā man bija darbs, tāpēc mājās ierasties nepaspēju un nācās uz izrādi braukt nogurušam ar visām mantām un tām pašām drēbēm.

Pirms priekškara pacelšanās es nezināju ko gaidīt no izrādes, neko nebiju par to skatījies vai lasījis sīkāk, neskaitot anonīmu cilvēku viedokļus par izrādi http://www.teatris.lv . Pēc izrādes noskatīšanās es sapratu, ka ar tiem pašiem viedokļiem pietika, lai es gaidītu pārāk daudz no izrādes. Man ļoti patika tērpi, dekorācijas objekti un aktierspēle (It īpaši abi prinči, kurus spēlēja Gundars Grasbergs), bet izrādes beigās mana klusā balstiņa galvā teica ”āā, ok”. Vārdu sakot, es no beigām gaidīju daudz ko vairāk. Likās, ka ”nu tik tūlīt būs!” , bet tas bija tieši tajā brīdī, kad izrāde beidzās.  Izrādei ir divi cēlieni, otrais ir daudz par īsu.

Tāds iespaids nu ir palicis manā atmiņā pirmo reizi redzot šo izrādi. Bija arī fona pārmaiņas nočakarēšanās scēnas laikā.  Vajadzēja nolaisties diviem papildus elementiem uz fona no augšas, bet viens no tiem laišanas brīdī noraustījās un tika pavilkts nedaudz atpakaļ uz augšu. Sīka kļūme salīdzinot ar reizi, kad ”Amadeja” laikā dialoga brīdī noplīsa milzīga led lampa, kuras vairākas karājās fonā. Paldies, vairāk par pašu izrādi uzrakstīju – http://martosm.wordpress.lv/2013/02/07/vairak-par-venecijas-tirgotaju/

Komentēt

Filed under Pieraksti, Teātris

Pasaules beigas?

Hey Hey Heylejupielāde (1)

Ak dievs. Aizej tagad uz tualeti, nostājies pie spoguļa, ja tev nav spogulis, tad ar skolas bildi pietiks, un pajautā tam cilvēkam, kurš tev tur priekšā stāv, vai viņš ir atkarīgs. Ja tu nesmēķē, nelieto alkaholu, nesēdi pie interneta, nemīcies ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, neēd cukuru, nedzer kafiju, nespēlē spēles vairāk kā vajadzētu, tad es tevi apsveicu, bet tagad par to nav runa. Runas tagad nav, šis ir teksts. Bet teksts par to arī nebūs, lol.

Lai arī cik ilgi cilvēki nebūtu dzīvojuši bez telefoniem, datoriem, teļļukiem, blablabla, mūsu pirmsteči tomēr kādreiz dzīvoja sazinoties ar pasta baložiem un izklaidējoties skatoties uz bezpajumtniekiem kuri sit viens otru līdz nāvei peļķē izmirkušas maizes dēļ. Tu jūti pēc kā šeit sāk ost, bet teksts nav par saziņu un izklaidi. Padomā, vai tu varētu izdzīvot vienu darbadienu bez ELEKTRĪBAS? Es vakar domāju, cik daudz es sasniegtu, ja atslēgtu sev visas izklaidējošās elektriskās iekārtas. To visu aizstātu grāmatas un citas izklaides, kas mūsdienu tīnim liekas kā kaut kas ļoti inteliģents un smadzenes plosošs. Tavas pupainās klasesbiedrenes, kuras lasa mainstream frančīzes kā 50 Shades of Grey neskaitās. Anyway, ja pēkšņi iedzīvotājam atslēgtu elektrību, viņš jau pēc pāris stundām izskatītos pēc Silent Hill iedzīvotāja, jo, ja viņš spētu pat izdzīvot bez TV un PC un AD (android, tas ir legit) ierīcēm nedēļu, klāt tam visam nāk elektriskā plīts , elektriskā apkure, gaisma no lampām. Elektrība ir forša lieta, bet ja nu pēkšņi viņa tā ņem un pazūd kā šķiltavas pēc tusiņa? Protams, es nemērķēju būt fizikas doktors, bet man kā parastam skolniekam elektrība neliekās kā kaut kas tāds, ko var  saglabāt seifā. Tāpēc ir forši, ja tev ir paveicies būt skautam, kāds es, protams, neesmu. Bet skauti mācēs izdzīvot, kad sāksies zombiju apokalipse. Pff, priekš tam viņus arī māca.

Enīvei, nebāžam pirkstus rozetē un  atceramies par dzīvi aiz pilsētas loga.

Čū! 🙂

                                                                    

2 komentāri

Filed under Pieraksti

Datorspēle, kurā tu čakarē cilvēkus kā demons

Image

Cik kruti tas būtu?! Biš brainstormings tikko uznāca.

Reāli, ir daudz survival horror spēles, kuras man nekad nav patikušas, jo man tās  liekas pārāk sarežģītas un nesaprotamas. Skatoties filmu The Apparition un domājot par to, kādas ir horror spēles, ienācā prātā doma, cik forši būtu, ja būtu spēle, kurā tu vari spēlēt par demonu, kurš ir apsēdis kādu cilvēku viņa mājā un kuram ir šis cilvēks jāčakarē un jānogalina visinteresantāk, visātrāk, visapdomīgāk vai vēl citādāk, par to var vēl domāt un izvēlēties.

Spēlei nevajadzētu būt sarežģītai, protams tas nenozīmei, ka tai nevajadzētu būt grūtai. Tas, kurš ir spēlējis Neighbours from Hell, sapratīs ko domāju. Skats telpā, kurā čakarē cilvēku, varētu arī būt no augšas. Līdzīgi kā tajā pašā Neighbours from Hell, spēlē vajadzētu izvest upuri no pacietības, tikai šajā tematā būtu jādara tā, lai tas sajūk prātā, un kad tam ir galīgi aizgājis ciet, piemēram, pēc vairākiem līmeņiem, ir iespējams mēģināt viņu ievest kaut kādā telpā, kurā arī viņš tiek pazudināts, kas strādātu kā bosa līmenis. Vai arī vnk uzgāst upurim virsū kkādu lielu skapi or something. Tādai spēlei nevajadzētu būt šausmīgai. >:]

Būtu mazas izdarības, ar kurām varētu sākumā biš izvest upuri no pacietības, piemēram, pabīda durvis vaļā tam aiz muguras un tas apstulbst, un varētu būt arī lielākas izdarības, kuras iespējams varētu izdarīt tikai vēlāk, piemēram izslēgt visu elektrību, taisīt milzīgu jumpscare upurim, vai radīt kādu halocionāciju, kam varētu sekot visu līmeņu nobeigums ar noteiktu upuri – cilvēka nobeigšana (labi izklausās, mwahahaha), kura izpaustos kā kaut kas lielāks. Lai spēli padarītu interesantāku, nākamajos līmeņos upuris sāktu izmantot kaut kādas tabletes, kas viņam dotu tīru prātu, tb tas nodzītu spēlētāja izdarītos čakarēšanas punktus. Lai šīs tabletes izmantotu, viņam vajadzētu tikt līdz tualetei u.t.t., kas apgrūtinātu viņa čakarēšanu. Vēlākos līmeņos upurim talkā nāktu visādi ghost-catcher’i , kuriem būtu krutas tehnoloģijas, no kurām vajadzētu izvairīties, kā arī no pašiem spoku ķērējiem, kuri varētu tevi sagrābt. Tādi spoku mednieki būtu arī jāmēģina izvest no sakarīga prāta. Līmeņu dizains arī varētu mainīties, piemēram, ja upuris pārmaina vietu, kur palikt pa nakti (aizbrauc uz viesnīcu)  vai arī demons ir piebeidzis šo upuri un tad sākas cits upuris.

Nebūtu mazāk interesantāk, ja spēlei vēl pievienotu visādus punktus un achievement sistēmu 😀 Piemēram, dabū 10 punktus, ja paņem kaķi un izlidini to ārā pa logu. Tad upuris izskrien ārā meklēt kaķi, kamēr spēlētājs izdara vēl lielāku huiņu mājā, piemēram, piebāž to pilnu ar kamieļiem. Par to dabū 100 punktus un tad upuris paļubom ir sajucis prātā. Achievement’i varētu būt dažādi. Tie varētu svārstīties no ”Pirmā reize demona ikdienišķajā dzīvē” līdz ”Paldies, tu uzgāzi ledusskapi Kombuļu Inesei” Damnit, es kaut ko tādu uzspēlētu.

Reāli, a game like that būtu bomba. Par tādu labi uztaisītu es samaksātu normālas spēles cenu, lai tik uzspēlētu! Nu ok, tāpat nokačātu torrentos, bet es viņu tā rukātu, uztaisītu paštaisītu kreklu ar tās nosaukumu un stilotu pa skolu. Labi, tagad jāatgriežas reālajā pasaulē un jāuzraksta vācu valoda, citādāk to valodu neiemācīšos.

Komentēt

Filed under Pieraksti