Vairāk par ”Venēcijas Tirgotāju”

Armēņu izcelsmes Latvijas režisora Aika Karapetjana veidotā traģikomēdija ”Venēcijas Tirgotājs” ir pavisam jauna Nacionālajā Teātrī. Ir pagājusi tieši nedēļa kopš pirmizrādes. Izrāde ir pamatā uz Šekspīra lugas ar tādu pašu nosaukumu. Tā tiek spēlēta divos cēlienos lielajā zālē un tās ilgums ir aptuveni divas stundas.

Stāsts ir par ievērojamu tirgotāju, kurš, izpalīdzot draugam sasniegt viņa mūža mīlestību, aizņemas lielu naudas summu no ebreju baņķiera uz sava vārda, jo atdod šo summu tirgotājam nebūtu problēmu, tikai jāsagaida tirgus kuģu atgriešanās ar visiem ieņēmumiem. Tirgotājs tam lielās ar savu godu, ka viņš naudu parasti no neviena neaizņemas un citiem to aizdod bez procentiem. Laikam ir vērts pieminēt, ka viņi ir iepriekš pazīstami un galīgi ne labā ziņā. Baņķieris par naudu neprasa nekādus procentus, bet, tirgotāja pārāk augstās pašapziņas dēļ, gan prasa vienu mārciņu tirgotāja miesas sirds rajonā jeb īsāk – tirgotāja nāvi. Tirgotāja kuģi neatgriežas avārijas dēļ un pienāk laiks izšķirošajai tiesai… Tikai tad stāsta spriedze vairs nevijas ap tirgotāju, bet ebreja esamību kristietības dominējošā vidē. Patiesībā lugā nemaz nav tieši ar pirkstu norādīts, kurš tad īsti ir tas ļaunais tēls. Pēc darbībām jau tas varētu šķist ebreju izcelsmes baņķieris, bet, skatoties izrādi, šīs darbības ir ļoti viegli saprast, jo baņķieris tikai vēlas savu atriebību pret pazemošanu, kuru viņš visu mūžu ir izcietis, jo nav kristietis. Izrāde man tiešām likās iespaidīga, bet no beigām biju gaidījis ko vairāk.

Citējot režisora teikto:,,Man patīk tā tēma par cilvēku, kurš vienā brīdī var pazaudēt visu, kas viņam ir. Pat savu ticību un savu identitāti.”Kaut arī Šekspīrs lugu ir rakstījis 16. gadsimtā, tēmas aktualitāte par aizņemšanās risku ir ļoti aktuāla pat mūsdienās.

P.S. http://www.vekselis.lv Ja vēlies interesantu iespēju aizņemties biļetes uz izrādi, bet atceries – parāds būs jāatmaksā pēc baņķiera prāta!

http://www.teatris.lv/lv/izrades/liela-zale/venecijas-tirgotajs

Advertisements

Komentēt

Filed under Pieraksti, Teātris

Pirmais iespaids par ”Venēcijas Tirgotāju”

Kā jau vari minēt, pirms pāris dienām biju uz izrādi  ,,Venēcijas Tirgotājs”. Par prieku sev, biļeti dabūju uz pusi lētāk, kā dēļ devu iespēju rindā stāvošajiem vēl pastāvēt savās vietās, jo pirku biļetes ar dāvanu karti, un ar šo atlaidi skatījos vēl kādu izrādi. Virsrakstā esošā izrāde notika tajā pašā dienā, kad pirku biļeti. Pēc skolas tajā dienā man bija darbs, tāpēc mājās ierasties nepaspēju un nācās uz izrādi braukt nogurušam ar visām mantām un tām pašām drēbēm.

Pirms priekškara pacelšanās es nezināju ko gaidīt no izrādes, neko nebiju par to skatījies vai lasījis sīkāk, neskaitot anonīmu cilvēku viedokļus par izrādi http://www.teatris.lv . Pēc izrādes noskatīšanās es sapratu, ka ar tiem pašiem viedokļiem pietika, lai es gaidītu pārāk daudz no izrādes. Man ļoti patika tērpi, dekorācijas objekti un aktierspēle (It īpaši abi prinči, kurus spēlēja Gundars Grasbergs), bet izrādes beigās mana klusā balstiņa galvā teica ”āā, ok”. Vārdu sakot, es no beigām gaidīju daudz ko vairāk. Likās, ka ”nu tik tūlīt būs!” , bet tas bija tieši tajā brīdī, kad izrāde beidzās.  Izrādei ir divi cēlieni, otrais ir daudz par īsu.

Tāds iespaids nu ir palicis manā atmiņā pirmo reizi redzot šo izrādi. Bija arī fona pārmaiņas nočakarēšanās scēnas laikā.  Vajadzēja nolaisties diviem papildus elementiem uz fona no augšas, bet viens no tiem laišanas brīdī noraustījās un tika pavilkts nedaudz atpakaļ uz augšu. Sīka kļūme salīdzinot ar reizi, kad ”Amadeja” laikā dialoga brīdī noplīsa milzīga led lampa, kuras vairākas karājās fonā. Paldies, vairāk par pašu izrādi uzrakstīju – http://martosm.wordpress.lv/2013/02/07/vairak-par-venecijas-tirgotaju/

Komentēt

Filed under Pieraksti, Teātris

Ģimenei – ”Big Fish” (2003)

Skaistā filma ,,Lielā Zivs” ir fantāzijas, piedzīvojumu drāma. Divas stundas laika var atvēlēt, lai to noskatītos ar visu savu ģimeni. Filma gan nebūs paredzēta pavisam mazajām atvasēm, kā PG tā ir novērtēta kā bērniem ne mazākiem par 13 gadiem. Es pats dotu atļauju skatīties arī 11 gadīgam bērnam, kad sāk iestāties pubertāte, jo filma pārcilā nopietnas tēmas ģimenes dzīvē un tajā nav nekā vairāk par trim īsiem kadriem ar pliku pēcpusi. Spoileris?

Filma savā ziņā ir interesanta. Stāsts par Vilu, kura visu laiku pasaku stāstošais tēvs guļ nāves gultā un tuvojas satikties ar gaismu tuneļa galā. Pēdējos 3 gadus viņi nebija runājuši, sakarā ar to, ka tēvs savu dzīvi vienmēr visiem stāsta kā fantāzijas pilnu pasaku, tāpēc Vils vairs nespēj uzticēties viņam, jo tēvs nekad nav pratis izstāstīt savu dzīvi vienos faktos. Atceroties visus stāstus, Vils cenšās rast kaut kādas pēdas īstajām tēva darbībām un sasniegumiem, pirms viņš nomirst. Beigu beigās Vils saprot, ka pilnīgi viss, ko viņa tēvs viņam ir stāstījis, nemaz nav plānprātīgi meli… Sirdi kustinošs darbs, kas liek padomāt.

Filma ir taisīta uz ,,Big Fish: A Novel of Mythic” noveles balstiem.

http://www.imdb.com/title/tt0319061/

Komentēt

Filed under IMDb Top 250 filmu challenge

Gangsteru bojeviks ,,The Untouchables” (1987)

”Neaizskaramie” ir divas stundas gara krimināldrāma par Eliotu Nessu, aģentu, kurš liek lietā visas savas pūles lai cīnītos ar nelegālām mafiju darbībām Čikāgā. Eliots Ness nav izdomāts tēls un šī filma ir nedaudz balstīta uz patiesiem notikumiem ( nedaudz balstīta uz autobiogrāfiju ”The Untouchables”).

Iztēlojies prasmīgu amerikāņu aģentu, vecu, bet pieredzējušu īru izcelsmes cop’u, meistarīgu šāvēju no krimināla rajona un grāmatvedi plecu pie pleca. Iedod katram pa shotgun’am un apsveicu, tu iegūsti neaizskaramu cilvēku grupu, kuri ir gatavi tikt galā ar amerikāņu gangsteri Al Capone, The Chicago Outfit mafijas galveno bosu. Filmā ir daudz episku scēnu, kuras man TĀ patika. Vienīgais atkieris, kuru no visiem atpazinu, bija Šons Konerijs, kurš, izrādās, izskatās neiedomājami bīstams ar 2-barrel shotgun’u rokā, bet tajā pašā laikā tā ir ļoti baudāma bilde. Grāmatveža aizsvilšanās apšaudes laikā, kam sekoja kādu 4 cilvēku kill-streak, man ļoti asociējās ar pāris reizēm spēlējot Halo 4 ar citiem cilvēkiem. Un pie filmas beigām atzīmējošajā apšaudes scēnā – vilciena stacijā – bija neliels reference ”Karakuģim Potjoninam” ar ripojošajiem bēbja ratiem lejā pa kāpnēm, kamēr apkārt valda haoss. Šo apšaudes scēnu patiesībā gribēja filmēt apstādinātā vilcienā, bet beigās to neizdarīja finanšu dēļ. Laba detaļa ir tas, kā tika parādīta Al Capone reputācija sabiedrībā. Visi mediji, kas viņu intervēja, vienmēr skaļi smējās par viņa jokiem un teicieniem, izrādot simpātijas pret viņa ”asprātību”. Ja nemaldos, viņš pats bija arī mērs pilsētai.

Filma nav ideāla, bet man tā šķita ļoti interesanta. Vēl nekad nebiju piedūries tik ļoti filmu scēnu oriģinalitātē. Mūsdienu filmās šīs episkās scēnas ir tik ļoti piesātinātas ar vis kaut ko, tās man vienkārši paslīd gar acīm, bet šajā filmā episkākās scēnas satur interesantu elementus, un ar šiem dažiem elementiem filma paliek atmiņā kā ļoti skaista un pārdomāta. Iesaku cilvēkiem, kuriem patīk filmas par 1920’ajiem gadiem un mafiju.

P.S. Filmai ir traki labs theme song. Tik ļoti piedod efektu atmosfērai.

http://www.imdb.com/title/tt0094226/

Komentēt

Filed under IMDb Top 250 filmu challenge

Krievu propaganda jeb ”Battleship Potemkin” (1925)

Battleship Potemkin Review”Bruņukuģis Potjomkins” jeb ”Bronenosets Potyomkin” ir krievu mēmā un melnbaltā filma. Filmas direktors ir kino lauciņā slavens cilvēks Sergejs Eizenšteins. Uzmini nu, viņš ir dzimis Rīgā. Cik mūsu Latvija ir kruta, ne? Vajag par to iedzert. Uzņemta 1925. gadā, atzīta par vienu no labākajām filmām.

Pirmais mēmais kino kuru skatos no sākuma līdz beigām. Galīgi ne manā gaumē. Kopš mazotnes esmu pieradināts pie krāsainām amerikāņu filmām angļu valodā ar pārtulkotiem pāri latviešu dialogiem, tāpēc bija grūti izbaudīt šādu filmu. Stāsts ir par pretreakciju, kas sekoja pēc matrožu sadumpošanās pret Potjomkina kuģa cariskā režīma virsniekiem, kas bija reāls gadījums 1905. gadā, kad masveidā apšaudīja pilsētas iedzīvotājus, kuri juta līdzi matrožu dumpībai. Skatīties filmu man traucēja tas, ka kāda parasta darbība, piemēram, iedzīvotāju gavilēšana, notika ĻOTI ILGI. 10-15 minūtes bija pilnas ar kadriem, kuras varēja mierīgi aizstāt ar 5 minūtēm. Mani nekas īsti pašā sākumā neievilka iekšā. Vairāk tādas filmas skatīšos, labāk iemācīšos tādas izbaudīt.

Reāli, man likās, ka ātri noskatīšos, jo filma ir tikai stundu un padsmit minūtes gara, bet laiks gāja ļoti lēēni. Neesmu radīts tā laika filmām. Bet tā ir laba jauna pieredze, ja nekad nav skatīts nekas tamlīdzīgs.

Treileris gan ir foršs, jo tajā ir parādīta interesantākā scēna.

IMDb – http://www.imdb.com/title/tt0015648/?ref_=sr_1

Komentēt

Filed under IMDb Top 250 filmu challenge

Filma ,,Arsenic and Old Lace” (1944)

Top 250 IMDb labāko filmu sarakstā nākamajā vietā ir melnbaltā  divas stundas garā filma ,,Arsenic and Old Lace”. Melnā komēdija, oh yes.

Šī ir trešā melnbaltā filma mūžā, kuru esmu redzējis no sākuma līdz galam. Sākumā bija grūti pierast pie vīriešu kārtas pārstāvju runāšanas veida. Zinat to zirga skriešanās komentētāja balsi? To skaļo, tiešo, nepārtraukti ātrā tempā skrienošo? Jā, tieši tā. Es jutos apmaldījies, bet ar laiku pieradu gan pie runāšanas veida, gan pie melnbaltās bildes. Godīgi sakot, es nebiju sen smējies tik ļoti kopš pirmo reizi skatījos Futurama sērijas. Melnais humors man iet pie sirds, tas laikam iet ģimenes gēnos, jo tēvam arī tā ir tuva lieta. Ar tuvu lietu es to domāju tā, ka mēs mākam izbesīt ciemiņus mierīgos pasēdēšanas pasākumos ar smiešanos par neveiklām situācijām, par kurām parasti neviens nesmejas. Skatoties filmas treileri, liekas, ka filmā ir ļoti daudzi slaveni un zināmi aktieri. Tā kā esmu dzimis piecdesmit gadus vēlāk, nevienu no šiem cilvēkiem nezinu, bet aktieru skills droši vien ir viens no tiem, kāpēc filmai ir tik liela atzīme. Bet stāsts arī nav ļoti pliks. Čalis, kurš tikko apprecējies, saprot, ka visa viņa ģimene ir jukušie, un varbūt viņam nav jēga precēties, jo šis plānprātīgums var būt arī viņa asinīs. Jukusi ģimene nav jāsaprot kā dauņi vai , ka visi sevi iedomājas par dieviem, (lai gan ir viens tēls, kurš ir pilnībā pārliecināts, ka ir Teodors Rūzvelts, sens Amerikas prezidents. Lieki piebilst, ka tēls arī izskatās pēc viņa, paskaties bildē) bet gan , par piemēru, jāiztēlojās divas sirsnīgas, laimīgas, cepumu cienājošas tantiņas , kuras tajā pašā laikā nodarbojas ar… neko nespoilošu. Komedija tiešām laba. Filma, pie kuras var atgulties ar popkorna bļodu un atslābināt prātu, jo te tiešām nav nekādu korupciju, noslēpumu vai inception veida shit, just pure fun.

Skatoties filmu likās, ka skatos teātra izrādi. Kā tiešām izrādās, filma ir izveidota pēc tāda paša nosaukuma 1939. gada lugas. Pati filma bija uztaisīta jau 1941. gadā, bet tika palaista skatītājos trīs gadus vēlāk, jo vajadzēja nogaidīt kamēr izrāde izspēlēs savu laiku Brodvejā. Kaut arī melnbalta un veca, man to patika skatīties, kaut arī sākumā bija pavisam neērta sajūta ko tādu skatīties. Iesaku melnās komēdijas cienītājiem, cilvēkiem kuri grib pamēģināt ko jaunu un hipsteriem.

Ielikšu IMDb un treileri

http://www.imdb.com/title/tt0036613/?ref_=fn_al_tt_1

 

 

 

Komentēt

Filed under IMDb Top 250 filmu challenge

Filma ”The Help” (2011)

IMDb top 250 augstāko reitingu filmu sarakstā pašā apakšā sēž ”The Help”.  Tā ir diezgan jauna drāma, iznākusi 2011. gadā. Filma ir divas ar pusi stundas gara, un savā vietā tā iezīmējas ar 8.0 reitingu. Tāds pats reitings kā nākošajām 57 filmām. Filmas vide ir sešdesmitajos gados, Mississippi, kur valda jūtama atšķirīgu tiesību robeža starp melnādainajiem un baltādainajiem iedzīvotājiem. Stāsts ir par topošu baltādainu rakstnieci, kura vēlas uzrakstīt grāmatu par melnādaino mājsaimnieču dzīvi, kas ir diezgan bīstams mērķis, ņemot vērā tā laika likumus un it īpaši risku, kāds būtu jāuzņemas intervētajām sievietēm, izpaužot visu savu intīmo pieredzi ar baltādainajām ģimenēm. 

Šādu aprakstu izlasot, es filmu pēc brīvas gribas nemaz neiedomātos paņemt un noskatīties, bet darīto es nenožēloju. Filma labi parāda man kā skatītājam, kurš neko nezin par rasisma vēsturi Amerikā, melnādaino diskriminācijas izpausmi. Nekur filmas laikā nevar redzēt melnādainu cilvēku izbaudot savu laiku nestrādājot, publiskākās vietās viņi arī nav manāmi, bet, ja kāds parādās, tad uz viņu blenž visi apkārtējie ar izbrīnītām acīm. Nemaz nerunājot par atsevišķu mazmājiņu ierīkošanu ārpus mājas, speciāli priekš melnādainajām mājsaimniecēm, lai baltādainās māju iemītnieces nesaķertu kādu slimību, lietojot vienu un to pašu podu ar ”krāsaino” cilvēku. Filma ir nopietna, bet tajā neiztrūkst mirkļu, kuros pasmieties, kas to padara gan interesantu, gan viegli skatāmu.

”’The Help” ir 2009. gada grāmata, uz kuras ir balstīts filmas sižets.Visticamāk, ka to es nelasīšu. Ja esmu noskatījies filmu, tad grāmatu lasīt īpaši negribās. Izņēmums ir filmas, kuras ir balstītas uz komiksiem un ”The Mechanical Orange”, kuru es labprātāk kādreiz palasītu. Filma man tiešām patika, un iesaku noskatīties cilvēkiem, kuriem patīk vai kuri var skatīties arī kaut ko citādāku par komēdijām un fantāzijām.

IMDb profils un treileris

http://www.imdb.com/title/tt1454029/

Komentēt

Filed under IMDb Top 250 filmu challenge